Anonymous | 18:45 23.09.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Kristaps89 - īpaši nekaunīgs tips, kurš raksta nepiedienīgus komentārus un no bildēšanas pats neko nesaprot ! >>>

Kristaps89@78.84.232.98 | 21:59 07.09.2014 |
galīgs mēsls nevis fotografs

Kristaps89@78.84.232.98 | 21:49 07.09.2014 | Atbildēt uz komentāru |
gejs no kurzemes

Kristaps89 | 20:04 23.09.2014 |

:D

Kristaps89 | 20:06 23.09.2014 |

sudzambibele :D

Anonymous | 14:25 27.09.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Augstākās nervu darbības traucējumi, kuru rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt, mainās slimnieka pašsajūta un savas personības apziņa. psihiskas slimības izcelsmē nozīmīgi vairāki faktori: iedzimtība; organiski galvas smadzeņu bojājumi, kas radušies sakarā ar grūtniecības patol. un augļa nepareizu attīstību, galvas traumu (sevišķi, ja tā gūta agrā bērnībā), kā arī audzēju, smadzeņu asinsvadu aterosklerozi u.c. (↑ oligolrēnija; simptomātiskās psihozes); hron. autointoksikācija, ko izraisa smagi vielmaiņas traucējumi; akūta un hron. inf. (encefalīts, meningoencefalīts) un intoksikācija (saindēšanās ar alkoholu, narkotiskām vielām, atropīnu); smagi psih. pārdzīvojumi — psihotraumas; nepietiekams uzturs, ilgstoša fiz. un psih. pārslodze, nehigiēniski dzīves apstākļi. psihiskas slimības laikā slimniekam rodas dažādi psih. traucējumi — psih. slimību simptomi un sindromi. Raksturīgākie no tiem ir uztveres traucējumi (ilūzijas, halucinācijas, senestopātijas). garastāvokļa pārmaiņas (depresija, mānija, apātija, disforija, eiforija). domāšanas traucējumi (uzmācības murgi). apziņas traucējumi (apdullums, delīrijs, amence, oneiroīds, apziņas krēsla), intelekta traucējumi (plānprātība), pārmaiņas personībā un neirotiskas dabas traucējumi (parapsihopātiski un paraneirotiski stāvokļi). psihiskas slimības raksturs un dziļums var būt dažāds. Slimības gaitā apkārtējās priekšmetiskās pasaules uztvere bieži saglabājas nemainīta. Saslimušais ar redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu gūst pareizu inf.rmāciju par apkārtni, bet iegūtos datus nespēj pareizi novērtēt. Šajos gadījumos slimība visbiežāk izpaužas nepareizās domās — murgos (traucējumi «vienā punktā»), citādi slimnieks gan apkārtējo situāciju, gan savu stāvokli spēj vērtēt pareizi. Šiem slimniekiem parasti šķiet, ka pret viņiem slikti izturas, viņus novēro, vajā u.tml. (t.s. murgu psihiskas slimības). Reizēm murgiem pievienojas arī uztveres traucējumi — halucinācijas; tad izveidojas halucināciju un murgu psihiskas slimības. Kaut gan visiem šiem slimniekiem reālās pasaules uztvere ir izkropļota (halucināciju un murgu sekas), šīs psihiskas slimības visumā norisinās ar skaidru apziņu. Tās parasti ir ilgstošas, sākas un beidzas lēni, pakāpeniski. Psihozēm, kas norisinās ar apziņas traucējumiem, raksturīga primāri pārmainīta ārējās priekšmetiskās pasaules uztvere, kura vai nu vispār nav iespējama, vai ir stipri pavājināta vai izkropļota. Šīs psihiskas slimības parasti sākas un beidzas straujāk, psih. traucējumi ir spilgtāki. Pie t.s. afektīvajām psihiskas slimības pieder psihiskas slimības, kuru klīn. ainā dominē emocionālie traucējumi. No tiem visbiežāk sastopama depresija, kuras diagnostikai un ārstēšanai pēdējos gadu desmitos pievērš arvien lielāku uzmanību. Pie afektīvajām psihiskas slimības pieder maniakāli depresīvā psihoze, arī dažas šizofrēnijas formas un involūcijas psihožu formas. psihiskas slimības norise var būt nepārtraukta, periodiska vai rekurenti progredienta. Nepārtrauktās norises temps var būt dažāds. Ja psihiskas slimības gaita ir ļaundabīga, slimība strauji progresē un drīz noved līdz dziļa defekta stāvoklim. Citos gadījumos psihiskas slimības norise var būt ļoti lēna, pat grūti pamanāma (piem., paranoja). Psihozēm, kam ir periodiska norise, mainās slimības paasinājuma un uzlabošanās periodi. Rekurenti progredienta norise, kas raksturīga šizofrēnijai un epilepsijai, it kā apvieno sevī nepārtrauktās un periodiskās gaitas īpatnības — uz lēni un nepārtraukti norisošās slimības fona periodiski rodas akūti paasinājumi. psihiskas slimības prognoze var būt dažāda. Daudzas psihiskas slimības var pilnīgi izārstēt, bet dažkārt paliek sekas — murgi, halucinācijas vai arī pārmaiņas personībā, plānprātība. Ārstēšanas metodes, kurās izmanto arvien jaunus psihofarmakoloģiskos līdzekļus, dod iespēju sekmīgi cīnīties pret psih. slimībām. psihiskas slimības savlaicīgu diagnoscēšanu un ārstēšanu agrīnās stadijās nodrošina padomju veselības aizsardzības sistēma. Noorganizēts psihiatrisko veselības aizsardzības iestāžu tīkls. Psihoneiroloģiskie dispanseri veic profilaktisko darbu, ārstē slimniekus ambulatoriski un mājās, tajos noorganizēti arī dienas stacionāri un darba terapijas darbnīcas. Slimnieku stacionārai ārstēšanai paredzētas psihiatriskās slimnīcas. (↑ arī psihohigiēna; psihoprofilakse.)

Anonymous | 16:20 27.09.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Garīga slimība ir dažāda veida uzvedības un psiholoģisko normu kopums, kas indivīdam spēj izraisīt sistemātiskas ciešanas vai invaliditāti, dažkārt iespaidojot arī apkārtējos, un ko nevar uzskatīt par indivīda pārstāvošai kultūrai vai šīs kultūras citu pārstāvju pieņemtajam uzvedības un psiholoģiskajām normām atbilstošu.
Stāvoklis, ko var uzskatīt par garīgu slimību, dažādās kultūrās, reliģijās un laikos atšķiras.
Garīgās slimības var iedalīt trīs nosacītās pakāpēs:
iedzimtos vai dzīves laikā attīstījušajos psihoneiroloģiskajos traucējumos (piemēram, šizofrēnija, autisms),
dzīves laikā, galvenokārt sociālās vides iespaidā radušajos psiholoģiskajos traucējumos (piemēram, depresija, anoreksija, selektīvais mutisms),
bioloģiskajos vai psiholoģiskajos stāvokļos, kas paši par sevi neapdraud indivīda vai sabiedrības veselību, bet var būt atšķirīgi no sabiedrībā pieņemtajām normām (piemēram, vēsturiski homoseksualitāte, kreilība), tai skaitā arī brīvdomību un jebkuru antisociālu rīcību kādas sabiedrības ietvaros vai uzskatos.

Kristaps89 | 16:36 27.09.2014 |

ej paārstē nerviņus, vai vismaz iedzer nomierinošās zāles un pamasē. Izskatās ka tevi sen neviens nav dupsējis, tapec tu te savas meņkas apspried

Anonymous | 16:25 28.09.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Dažas brīdinošas psihiskās veselības traucējumu pazīmes:

• Ilgstoša grūtsirdība vai aizkaitināmība.
• Norobežošanās no cilvēkiem.
• Krasas garastāvokļa maiņas.
• Spēcīgas dusmas.
• Vardarbīga uzvedība.
• Atkarību izraisošu vielu lietošana.
• Spēcīgas bailes, raizes un trauksme.
• Pārspīlētas bailes no pieņemšanās svarā.
• Ievērojamas pārmaiņas ēšanas un gulēšanas paradumos.
• Regulāri murgi.
• Juceklīga domāšana.
• Halucinācijas.
• Domas par nāvi vai pašnāvību.
• Nespēja tikt galā ar problēmām un ikdienas darbiem.
• Acīmredzamu problēmu noliegums.
• Vairāki neizskaidrojami fiziski traucējumi.

Anonymous | 00:43 29.09.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Muļķim patīk glaimi, ļoti patīk viņam adresētas vārdkopas ar epitetiem vispārākajā pakāpē. "Jūs mums esat vis... vis... - visgudrākais, visskaistākais, vislabākais, visātrākais, visenerģiskākais un drosmīgākais..."
Muļķis dzird vienīgi to, ko vēlas dzirdēt. Kā balzams muļķa dvēselei ir sarunas par viņa plānu perspektīvām, par viņa tīrajiem nolūkiem, par viņa labo sirdi, par viņa personības, dzīves un darbības nozīmi tiklab attiecībā uz jums personiski, kā arī uz visu pārējo cilvēci.
Muļķis apvainojas, ja viņa sarunbiedrs, kolēģis vai - nedod, Dievs! - padotais izsaka gudras domas, proponē saprātīgus plānus vai vispār parāda sevi kā gudru cilvēku. Muļķis vēlas, lai jebkuras gudrības tiktu ievadītas ar zināmu preambulu: "Kā jūs jau agrāk esat teicis... pēc jūsu norādījumiem es izstrādāju šādu ideju... atcerieties, jūs ieminējāties par to, ka... es atļāvos nedaudz tālāk attīstīt dažas jūsu domas... protams, to nevar salīdzināt ar jūsu vērtīgajiem priekšlikumiem, bet zināmā mērā tas ir tas pats... jūs tik savlaicīgi devāt norādījumus... ko gan es bez jums būtu varējis izdarīt..." un tā tālāk, un tā joprojām.

Muļķim nepatīk, ka viņu pārtrauc, turpretī pats bez jebkādām ceremonijām var iejaukties jebkurā sarunā un pacelt balsi, lai pārkliegtu visas pārējās. Tādēļ, kontaktējoties ar muļķi, jums vajadzīga pacietība. Ja jau esat iesaistījies šai kontaktā, tad esiet pacietīgs un nepārtrauciet muļķi, vismaz izliecieties, ka uzmanīgi klausāties viņa sentences un uztverat visas pērles, piemēram, viņa viedokli tādā un tādā jautājumā, viņa filozofisko opusu, viņa uzrunu saviem padotajiem, kuru vidū esat arī jūs pats.

Muļķis visu uztver burtiski. Ja jūs sakāt, ka viņam būtu labāk strādāt pašam savā dārzā, nevis vilkt jūgu svešā, viņš to sapratīs tieši tā, kā sacīts, respektīvi, uzsāks darbus savā dārziņā vai piemājas lauciņā.

Muļķim ļoti patīk, ka viņu uzskata par intelektuālajai elitei piederīgu cilvēku. Svētlaimes un panākumu kulminācija muļķim ir viņa sacerējumu vai memuāru izdošana, avīzē publicēts raksts ar viņa parakstu, kā arī viņa portretu tiražēšana, īpaši, ja tie ir lielāki par citu cilvēku attēliem. Neviens muļķis nav gluži tāds pats kā citi muļķi, bet viņi visi bez izņēmuma cenšas izlikties par gudriem cilvēkiem - tas vienmēr ir jāpatur prātā tiem, kuri kontaktējas vai sarunājas ar muļķi.

Kristaps89 | 00:45 29.09.2014 |

nu gan tev diagnoze smaga :D

Anonymous | 01:00 29.09.2014 |

PROGRESĪVĀ PARALĪZE — psih. slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, gk. to garozas bojājumiem. Tai raksturīgi progresējoši psih. darbības traucējumi, kam seko dziļa plānprātība. Reizē rodas arī somatiskas un neiroloģiskas pārmaiņas. PROGRESĪVĀ PARALĪZE ir viena no smagākajām psih. slimībām. Rodas parasti 10— 15 g. pēc inf.cēšanās ar sifilisu. Slimības sākumstadijā ir gk. pastiprināta nogurdināmība, satraucamība, nemierīgs miegs, nespēks. Vēlāk parādās pirmās plānprātības pazīmes — zūd līdzšinējās intereses, saslimušais kļūst bezrūpīgs, vienaldzīgs, parastajā darbā rupji kļūdās, ko sākumā pats pamana, bet vēlāk vairs neievēro. Slimības izteiktajā stadijā izveidojas t.s. paralītiskā plānprātība — nivelējas slimnieka raksturs, izzūd individuālās rakstura īpatnības, slimnieks zaudē takta izjūtu, rodas tieksme uz vulgāriem jokiem, rīcība bieži ir aplama. Dažkārt pievienojas eiforija, bezrūpība, kas var kombinēties ar fantastiskiem murgiem (par milzīgām bagātībām, apbalvojumiem, spējām un nopelniem). Beigu stadijai raksturīga dziļa plānprātība, nespēja spriest, apātija vai eiforija. Slimnieks kļūst kopjams un uzraugāms. Neiroloģiski traucējumi atkarīgi no slimības stadijas. Tipiskos gadījumos rodas runas un kustību koordinācijas traucējumi, acu zīlītes nav vienādas, tās nereaģē uz gaismu. Bērnu un jauniešu PROGRESĪVĀ PARALĪZE sastopama 6—20 g. vecumā, tad visbiežāk konstatējama plānprātība. Reizē ir smagi neiroloģiski organiski traucējumi, nereti — epileptiskas lēkmes. Ārstēšanā lieto penicilīnu. Izmanto ārstn. metodes, kas slimniekam atkārtoti rada paaugstinātu temperatūru.

Anonymous | 12:28 30.09.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Idiots, arī stulbenis vai muļķis ir persona ar garīgiem trūkumiem, kas darbojas pašīznīcinoši vai būtiski neefektīvi. Mūsdienas tiek lietoti arī sinonīmi - kretīns, pajoliņš un plānprātiņš.

Kristaps89 | 14:44 30.09.2014 |

cik jauks tev tas dzīves stāsts, man tevis ir žēl

Anonymous | 12:34 05.10.2014 | Atbildēt uz komentāru |

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del
del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del
del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del
del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del
del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del
del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

del

Anonymous | 12:36 05.10.2014 | Atbildēt uz komentāru |

Augstākās nervu darbības traucējumi, kuru rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi atspoguļot ārpasauli, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un uz tiem pareizi reaģēt, mainās slimnieka pašsajūta un savas personības apziņa. psihiskas slimības izcelsmē nozīmīgi vairāki faktori: iedzimtība; organiski galvas smadzeņu bojājumi, kas radušies sakarā ar grūtniecības patol. un augļa nepareizu attīstību, galvas traumu (sevišķi, ja tā gūta agrā bērnībā), kā arī audzēju, smadzeņu asinsvadu aterosklerozi u.c. (↑ oligolrēnija; simptomātiskās psihozes); hron. autointoksikācija, ko izraisa smagi vielmaiņas traucējumi; akūta un hron. inf. (encefalīts, meningoencefalīts) un intoksikācija (saindēšanās ar alkoholu, narkotiskām vielām, atropīnu); smagi psih. pārdzīvojumi — psihotraumas; nepietiekams uzturs, ilgstoša fiz. un psih. pārslodze, nehigiēniski dzīves apstākļi. psihiskas slimības laikā slimniekam rodas dažādi psih. traucējumi — psih. slimību simptomi un sindromi. Raksturīgākie no tiem ir uztveres traucējumi (ilūzijas, halucinācijas, senestopātijas). garastāvokļa pārmaiņas (depresija, mānija, apātija, disforija, eiforija). domāšanas traucējumi (uzmācības murgi). apziņas traucējumi (apdullums, delīrijs, amence, oneiroīds, apziņas krēsla), intelekta traucējumi (plānprātība), pārmaiņas personībā un neirotiskas dabas traucējumi (parapsihopātiski un paraneirotiski stāvokļi). psihiskas slimības raksturs un dziļums var būt dažāds. Slimības gaitā apkārtējās priekšmetiskās pasaules uztvere bieži saglabājas nemainīta. Saslimušais ar redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu gūst pareizu inf.rmāciju par apkārtni, bet iegūtos datus nespēj pareizi novērtēt. Šajos gadījumos slimība visbiežāk izpaužas nepareizās domās — murgos (traucējumi «vienā punktā»), citādi slimnieks gan apkārtējo situāciju, gan savu stāvokli spēj vērtēt pareizi. Šiem slimniekiem parasti šķiet, ka pret viņiem slikti izturas, viņus novēro, vajā u.tml. (t.s. murgu psihiskas slimības). Reizēm murgiem pievienojas arī uztveres traucējumi — halucinācijas; tad izveidojas halucināciju un murgu psihiskas slimības. Kaut gan visiem šiem slimniekiem reālās pasaules uztvere ir izkropļota (halucināciju un murgu sekas), šīs psihiskas slimības visumā norisinās ar skaidru apziņu. Tās parasti ir ilgstošas, sākas un beidzas lēni, pakāpeniski. Psihozēm, kas norisinās ar apziņas traucējumiem, raksturīga primāri pārmainīta ārējās priekšmetiskās pasaules uztvere, kura vai nu vispār nav iespējama, vai ir stipri pavājināta vai izkropļota. Šīs psihiskas slimības parasti sākas un beidzas straujāk, psih. traucējumi ir spilgtāki. Pie t.s. afektīvajām psihiskas slimības pieder psihiskas slimības, kuru klīn. ainā dominē emocionālie traucējumi. No tiem visbiežāk sastopama depresija, kuras diagnostikai un ārstēšanai pēdējos gadu desmitos pievērš arvien lielāku uzmanību. Pie afektīvajām psihiskas slimības pieder maniakāli depresīvā psihoze, arī dažas šizofrēnijas formas un involūcijas psihožu formas. psihiskas slimības norise var būt nepārtraukta, periodiska vai rekurenti progredienta. Nepārtrauktās norises temps var būt dažāds. Ja psihiskas slimības gaita ir ļaundabīga, slimība strauji progresē un drīz noved līdz dziļa defekta stāvoklim. Citos gadījumos psihiskas slimības norise var būt ļoti lēna, pat grūti pamanāma (piem., paranoja). Psihozēm, kam ir periodiska norise, mainās slimības paasinājuma un uzlabošanās periodi. Rekurenti progredienta norise, kas raksturīga šizofrēnijai un epilepsijai, it kā apvieno sevī nepārtrauktās un periodiskās gaitas īpatnības — uz lēni un nepārtraukti norisošās slimības fona periodiski rodas akūti paasinājumi. psihiskas slimības prognoze var būt dažāda. Daudzas psihiskas slimības var pilnīgi izārstēt, bet dažkārt paliek sekas — murgi, halucinācijas vai arī pārmaiņas personībā, plānprātība. Ārstēšanas metodes, kurās izmanto arvien jaunus psihofarmakoloģiskos līdzekļus, dod iespēju sekmīgi cīnīties pret psih. slimībām. psihiskas slimības savlaicīgu diagnoscēšanu un ārstēšanu agrīnās stadijās nodrošina padomju veselības aizsardzības sistēma. Noorganizēts psihiatrisko veselības aizsardzības iestāžu tīkls. Psihoneiroloģiskie dispanseri veic profilaktisko darbu, ārstē slimniekus ambulatoriski un mājās, tajos noorganizēti arī dienas stacionāri un darba terapijas darbnīcas. Slimnieku stacionārai ārstēšanai paredzētas psihiatriskās slimnīcas. (↑ arī psihohigiēna; psihoprofilakse.)